Mana āda mēdz būt atopiska

Vai āda ir sausa, apsārtusi un jutīga? Vai āda tiek kairināta? Vai āda niez, šķiet savilkta un rada neērtības? Turklāt — vai jums ir arī kāda alerģija? Ar to arī pietiks! Droši vien, ka jums ir atopiska āda. Tā nav slimība, bet drīzāk gan ģenētiska nosliece uz alerģiju rašanos. Atopiska āda jutīgi reaģē pret noteiktiem alergēniem, rada nepanesību un ir poraināka: tā vairs nepilda savu lomu kā aizsargbarjera, kas pasargā no ārējo faktoru kaitīgās iedarbības. Tā rezultāts... Atopiskais dermatīts. Tas ir labdabīgs, nav infekciozs un rodas ekzēmas saasinājumu rezultātā, izraisot intensīvu niezi.

Atopija rodas labvēlīga ģenētiskā mantojuma gadījumā: 50-70 % cilvēku, kuriem ir atopiska āda, tāda ir arī vienam no viņa vecākiem. Tomēr atopiskas ādas iemesls nav tikai ģenētika. Šī fenomena kontekstā savu lomu spēlē arī vides izmaiņas: pārmērīga ādas mazgāšana, cigarešu dūmu un dažādu citu piesārņotāju ietekme un mazu bērnu pārmērīgas higiēnas uzturēšana, kas novājina viņu imūnsistēmu. Vēl citi faktori ir ķīmiski produkti, kas tiek uzklāti uz ādas, karstums un svīšana, kā arī kairinājuma avoti, kas var izraisīt ekzēmas uzliesmojumus.

Atopisku ādu raksturo ārkārtīgs sausums: šī ādas tipa gadījumā ādas kopšanai ikdienā ir jāizmanto mitrinoši un ādu nomierinoši krēmi. Regulāra mitrināšana atjauno ādu, kas pēc tam atkal spēj darboties kā aizsargbarjera no kaitīgo ārējo faktoru iedarbības. Tādēļ izmantojiet mitrinošus ādas kopšanas produktus, kuros ir mazāk alergēnu un kuri ir pēc iespējas neitrālāki, piemēram, krēmus uz vazelīna bāzes vai aukstu krējumu. Mazgājoties dušā, izmantojiet eļļainus produktus, kuru sastāvā nav ziepju, un neatrodieties ūdenī ilgi, lai izvairītos no kalcija vai hlora ilgstošas iedarbības uz ādu. Noslaukieties ar mīkstu dvieli, neberzējot ādu.